Visur, kur ir cilvēki, pastāv arī attiecības viņu starpā. Dažas attiecības ir patīkamas, uzmundrinošas un vieglas. Turklāt tādas tās ir bez īpašas piepūles. Bet ir attiecības, kuras mūs nomāc, sadusmo, iedzen depresijā un rada citas sliktas sajūtas. Lai arī kā centies tās uzlabot, labāk ir tikai neilgu brīdi, pēc laika viss atkal ir vecajās sliedēs.

Šeit tu vari atrast tam izskaidrojumu. Daba tā iekārtojusi, ka ar dažiem cilvēku tipiem attiecības ir sprādzienbīstamas, bet ar citiem vienmēr sapratīsies jau no pusvārda. Neviens nav apdalīts – katram tipam ir vissaderīgākais un visnesaderīgākais tips.

Uzzini, kādās attiecībās tu dzīvo un atbrīvo sevi no tās smagās sajūtas, kad liekas, ka joprojām neesi izdarījis visu iespējamo, lai attiecības uzlabotu. Tikai dažas no 16 attiecību formām ir piemērotas ilgstošai kopābūšanai.

Rakstus par attiecībām lasi te

Duālās attiecības

Vissaderīgākās, papildinošākās attiecības. Duālajās attiecībās partneri papildina un aizsargā viens otra vājās vietas, uzņemas papildus slodzi otra vietā. Šīs attiecības ir pilnīgas visās jomās. Duālie partneri bez domstarpībām vienojas par lomu sadali, tas notiek bez apspriešanas – parasti līdera funkcijas uzņemas ekstravertais tips,  introvertais ieņem otrā plāna lomu.

Duālie viens otru uztver kā viscilvēcīgāko, izprotamāko, pieņemamāko cilvēku. Zina, ko attiecībā pret otru vajag, kā vajag un kad vajag darīt. Prot atbalstīt, saprast no pusvārda, neapvainot un neapvainoties, izteikt kādu joku spriedzes mazināšanai. Sarežģījumus, kuru dēļ tiek pieņemti kļūdaini lēmumi, kas vienam liekas mokoši un rada šaubas, trauksmi, duālais spēj izprast, novērst un atrisināt. Partneri, kuri dzīvo duālajās attiecībās, iegūst priekšrocības dzīvē. Šajās attiecībās cilvēks var būt brīvs, viņam nav jāpieskaņojas otram, nav jādomā par uzvedību, jo partnera vajadzības nav pretrunā ar paša vajadzībām. Duāla klātbūtne dod spēku un pārliecību, ļauj justies labāk. Cilvēki kļūst līdzsvaroti un enerģiski gan mājās, gan sabiedrībā. Gadiem ejot partneri pārņem viens otra izturēšanos, uzvedības veidu un pat viņu ieradumi kļūst līdzīgi. Viņi kļūst kā viens veselums, jo viņu rakstura iezīmes līdzsvarojas – intuitīvais sociotips kļūst noteiktāks, bet sensorais kļūst gaisīgāks; ekstravertais kļūst noslēgtāks, bet introvertais kļūst atvērtāks. Vērojot duālo pāri rodas iespaids, ka viņi ir līdzīgi gan izskatā, gan rīcībā. Duāliem veidojas veselīga dzīves uztvere, jo viņi izjūt spēcīgu apmierinājumu, kopā esot. Intīmās rotaļas ir pieņemamas abiem – viņi neapnīk viens otram un nodzīvo ilgu, laimīgu mūžu.

Jo vairāk mums apkārt būs duālu, jo vieglāk veidosies, saskarsme ar cita tipa cilvēkiem. Cilvēki, kuriem nav veicies sastapt duālos, zaudē enerģiju un dzīvesprieku. Viņiem atpūta nepieciešama ne tik daudz spēka, cik psiholoģiskā līdzsvara atjaunošanai. Duālajās attiecībās līdzsvars atjaunojas dabīgā veidā. Pienākumu veikšanai nav jāizmanto papildus enerģija, jo spēki tiek sadalīti vienmērīgi. Katrs var darboties atbilstoši spējām un interesēm. Sevišķi nepieciešamas duālās attiecības ir dzīves izšķirošos brīžos, tad partneris izjūt sava duāla ietekmi un atbalstu (piemēram, spraigas sacensības apstākļos).

Šīs attiecības atslābina, veicina labsajūtu, attīsta izdomu. Duālie strīdas reti – reizēm viens pasūdzas, otrs viņu nomierina. Parasti nesaskaņas rodas attiecību sākumā, kamēr viens otru vēl nav iepazinuši. Biežāk domstarpības rodas tiem, kam nav bijusi saskarsme ar duāliem. Vislabāk šīs attiecības veidojas, ja partneriem iepazīstoties ir līdzīgas profesijas un rodas iespēja sadarboties. Šīs attiecības attīstās pakāpeniski. Ja partneriem ir atšķirīgs izglītības un kultūras līmenis, vecuma starpība, tad duālās attiecības attīstās mazāk veiksmīgi.

Savu duālo, īpaši jaunības pārmērīgajā prasīgumā, cilvēks ne vienmēr pamana. Jaunībā cilvēks meklē krasas atšķirības, pretstatus. Duālais šķiet pārāk vienkārši saprotams, pat garlaicīgs un attiecību sākumā nepiesaista uzmanību.

Duālam pārim reizēm mēdz veidoties vienaldzīga attieksme pret pārējo sabiedrību, jo viņi ir tik pārņemti un apmierināti viens ar otru, ka apkārtējā dzīve šķiet mazsvarīga. Sabiedrība viņiem nepieciešama tikai, lai apliecinātu savas ģimenes vienotību.

Aktivācijas attiecības

Ļoti patīkamas, papildinošas savstarpējās attiecības, kas tikai nedaudz atšķiras no duālajām. Dažiem pāriem tās ir pat labākas par duālajām. Aktivācijas attiecībās partneri viens otru aktivizē, atšķirībā no duālajām attiecībām, kurās partneri viens otram noņem spriedzi. Partneri ātri vienojas un veido veiksmīgas attiecības. Taču laika gaitā no nepārtrauktās aktivācijas var rasties nogurums. Cilvēki, kuru ģimenē ir aktivators, parasti mēdz būt rosīgāki, darbīgāki, spējīgāki izrīkot, sarīkot un nokārtot. Atšķirībā no duāliem, aktivatori netiecas uzņemties pilnīgu atbildību par partneri, bet nopietni strīdi viņiem nerodas. Gādīgas attiecības. Rūpējoties par partneri, gaida atbildes pakalpojumu no viņa, vai pakļaušanos savām vēlmēm, ieradumiem un uzskatiem. Katrs mēdz uzsvērt savu patstāvību un dzīvesveidu.

Partneri viens otram informāciju pārraida atšķirīgi – vienam tā liekas pārāk plaša un neskaidra, otram pārāk vienkārša un virspusēja. Tas tādēļ, ka šajā pārī viens ir racionāls, otrs – iracionāls. Abus apmierina informācijas saturs, jo tas viņiem šķiet daudzveidīgs.

Partneri palielina viens otra darbaspējas. Viņi gūst baudu saskarsmē un sajūt straujas, nozīmīgas izmaiņas savās izpausmēs. Aktivācijas attiecību iespaidā var izmainīties cilvēka tieksmes, uzvedība un attieksme. Uzlabojas viņa dzīvesveids un uztvere. Aktivācijas attiecībās partneru izturēšanās ir dabīga un nepiespiesta, viņi viens otru uzlādē ar milzīgu enerģijas daudzumu, kas dod dzīvesprieku un dara viņus labestīgākus. Reizēm apkārtējiem rodas iespaids, ka partneri šajās attiecībās pārmērīgi izrāda jūtas. Tās ir patiesas. Aktivācijas attiecības ir veiksmīgas kopdzīvei, atpūtai un draudzīgai saskarsmei, bet ne lietišķiem kontaktiem un ikdienas darba ritmam, jo emocionālais uzbudinājums ietekmē domāšanas procesu. Kopējā darbā ar laiku rodas sajūta, ka partnera rīcība ir neparedzama un, ka viens otram nevar uzticēties. Katrs rīkojas pēc saviem uzskatiem, nerēķinoties ar partneri. Nepatīkami aizskar partnera dotie padomi jomā, kurā viņš nav lietpratējs. Ikdienā kopā strādājot, partneri zaudē modrību, tādēļ informāciju neuztver pilnībā. Iespējami negaidīti pārpratumi un nesaskaņas.

Aktivācijas attiecībās raksturīgi spēcīgi jūtu uzplūdumi. Spriedzes pastiprināšanās mijas ar izlādēšanos. Ja radusies pārslodze, tad ir jāizlādējas. Šīs attiecības ir gandrīz neiespējami pārtraukt – pēc kāda laika rodas vēlme izjust aktivatora iedarbību atkal. Partneri ar divkāršu spēku atjauno attiecības. Pāris ir diezgan nemierīgs, patērē daudz enerģijas. Īpaši spēcīgi aktivācija izpaužas starp ekstravertajiem sociotipiem. Arī introvertie ar laiku nogurst, viņiem nepieciešams uz laiku attālināties, atpūsties un satikties ar lielāku pievilkšanos.

Aizvainot aktivatoru ir vieglāk, kā duālu, jo viens ir racionāls, bet otrs iracionāls (atšķirīgs dzīves ritms). Šajās attiecībās nedrīkst būt kategorisks, nedrīkst pieprasīt bezierunu pakļaušanos no otra. Labāk noskaidrot katru neskaidru gadījumu un izrunāties. Lai neveidotos spriedze un neizpratne neradītu pārpratumus, nepieciešama atklātība. Ja aktivatoru pāris dzīvo saskaņoti, tad viņu attiecības veidojas dabīgi un viņi prot brīnišķīgi iekārtoties. Ģimenes dzīve aktivācijas attiecībās ir saderīga un interesanta, tā neapnīk, tādēļ šķiršanās notiek reti.

Pusduālās attiecības

Šīs ir daļēja papildinājuma attiecības, ko var uzskatīt par pusi no duālajām. Tomēr tās ir mazāk papildinošas, kā puse no duālajām. Pusduāliem ir daudz kopīgas tēmas sarunām un tās viņus nenogurdina. Sarunās viegli uztver un saprot viens otru, taču ekstravertais maz ieklausās, ko runā introvertais un turpina savu sakāmo. Introverto neaizvaino, ja ekstravertais viņu reizēm pārtrauc. Introvertais pielāgojas ekstravertajam. Attiecību sākumposmā, kad tiek uzstādīti mērķi, domstarpības nerodas. Pēc satuvināšanās un pie nodomu īstenošanas var rasties neapmierinātība, jo abiem vienādi darbojas gan radošā, gan vājā funkcija – nav papildinājuma. Tā ir nepietiekamā papildinājuma daļa, ar ko pusduālās attiecības atšķiras no duālajām. Pusduālie tiecas viens pēc otra, ar interesi vienmēr spēj palīdzēt partnerim. Reizēm neizprotama šķiet partnera uzvedība. Attiecību tālāku veidošanos var ietekmēt un sarūgtināt negaidīta un nepieņemama rīcība.Partneriem nākas pārdomāt, izprast un piekāpties. Kad pārpratumi noskaidroti, partneri nomierinās un atkal satuvojas. Izlīgst ātri un viegli. Šīs attiecības ir kā braukšana pa nelīdzenu ceļu ar labu automašīnu – ātri un viegli, līdz nākamajai grambai. Vērojot šīs attiecības rodas iespaids, ka tajās tomēr virmo kaislības un spēcīgas jūtas, taču pēc kopējām pazīmēm, šīs attiecības tiek uzskatītas par mērenām. Daudzi pāri pusduālajās attiecībās pielāgojas viens otram un spēj ilgi sadzīvot kopā. Šajās attiecībās trešās personas iejaukšanās var ietekmēt partneru līdzsvaru, tad viņu rīcība kļūst neparedzama. Labvēlīgas gaisotnes uzturēšanai viņiem nepieciešama norobežošanās no apkārtējiem.

Bieži vien tās ir ilgas draudzības un veiksmīgas sadarbības attiecības. Partneri izprot viens otra centienus, saglabājot savu individualitāti. Šajās attiecībās attīstās partneru meistarība, viņi konsultējas viens ar otru un tomēr katrs dara savus darbus. Pienākumus sadala atbilstoši temperamentam. Pateicoties abu piekāpībai, samierināšanās ceļā izlīdzina viedokļu atšķirības. Materiālo labklājību iegūst kopējā darbā. Pusduālajās attiecībās partneri spēj novērtēt savas spējas un izprast, ko katrs var paveikt ātrāk un labāk, kā kopdarbībā gūt panākumus.

Partneriem šajās attiecībās svarīgākais ir ērtības un abpusēja labsajūta. Šīs attiecības bieži ietekmē ārējie apstākļi, vide. Partneru veselības stāvoklis ir mainīgs un tas var ietekmēt izjūtas un sajūtas. Atslābināties ir sarežģītāk nekā duālajās attiecībās. Parasti vienam partnerim spēcīgāk izpaužas jūtas, kas var ietekmēt otru partneri un radīt trauksmi. Tiek pieļautas nozīmīgākas kļūdas,  nekā duālajās attiecībās. Šīs attiecības partneriem uztur augstas darbaspējas, jo atkārtotie psiholoģiskie pārdzīvojumi neļauj viņiem pilnīgi atslābināties. Šajās attiecībās saskarsmes komforts ar partneri ir atšķirīgs un pretrunīgs – prieks un satuvināšanās mijas ar neizpratni, aizvainojumu, neapmierinātību un sarūgtinājumu.

Socionikas zināšanas palīdzēs šīs attiecības izmainīt, tās kļūs labvēlīgas un līdzsvarotas. Svarīgākais ir iemācīties pārvarēt uzmācīgo vēlmi pāraudzināt partneri. Attiecības uzlabosies, ja partneri izpratīs sadarbības, saprātīguma un kopējā darba lietderīgumu. Abi vienmēr var atrast samierināšanās un piekāpšanās veidus, psiholoģiski viens otru neiespaidojot. Ja ārējie apstākļi ir labvēlīgi, tad viņi spēj viens otru iepazīt. Pusduālās attiecības var veidoties noturīgas, mierīgas un saskanīgas.

Mirāžas  attiecības

Mirāžas attiecībās spēcīgās funkcijas partneriem ir vienādas, kaut arī pretējas – introverts un ekstraverts, šo funkciju darbība veido savstarpēju sapratni. Diemžēl abiem partneriem vājās funkcijas atstātas bez palīdzības, nav papildinājuma. Mirāžas attiecības mēdz saukt par atslābuma un atdzišanas attiecībām. Ar partneri ir patīkami atpūsties vai apspriest vispārīgas tēmas. Viņi nespēj sakopot domas, rodas dalītas izjūtas – ka ieraudzīta vilinoša iespēja un, ka tā ir neīsta. Mirāžas attiecībās gribas aizmirst darbus, sarežģījumus, grūtības. Partneris ir jauks un mīļš, bet nenopietns cilvēks, ar kuru viegli atpūsties un izklaidēties vienā kompānijā.

Savstarpējais valdzinājums var būt tik spēcīgs, ka partneri, neiepazīstot viens otru tuvāk, apprecas. Šīs attiecības laulības dzīvē nepārtraukti gan uzlabojas, gan pasliktinās. Reizēm partnera attieksmes dēļ tiek zaudēta līdzsvara sajūta, tā pārsteidz vai satracina. Cilvēks, kurš tikko izturējās patīkami, pēkšņi sāk runāt muļķības! Nesaskaņas un strīdi rodas pēkšņi. Ja abi ir satraukti, ja nav līdzsvara, tad vienam otru ir sarežģīti nomierināt. Aizvainojums rodas, ja partneris asi un negaidīti mēģina iejaukties otra lietās. Tad notiek nepatīkama izskaidrošanās. Partneri mēdz izvērtēt otra spējas, bieži neatzīst un neatbalsta otra nodarbošanos, bet tas neizraisa naidu un dusmas. Ja tomēr izceļas strīds, katrs saglabā savus uzskatus, necenšoties to izskaidrot partnerim. Nav jēgas pierādīt savu taisnību. Ekstravertais mēģina uzspiest introvertajam savu viedokli, ietekmēt viņu un pārveidot. Introvertais vēlas atbrīvoties un iegūt zināmu neatkarību. Katrs vēlas domāt un rīkoties atšķirīgi. Ieturot distanci, dodot otram rīcības brīvību, partneri uz laiku nomierinās. Viņi ir spējīgi pacelt balsi, bet pēc brīža izturēties, kā iepriekš. Rodas iespaids, ka strīds nav noticis.

Sadarboties divatā vai nelielā grupā ir patīkamāk, kā trijatā. Ja sarunās iesaistās trešā persona, var rasties nopietnas nesaskaņas. Mirāžas pāriem apkārtējā pasaule maz interesē, viņus nodarbina savstarpējās attiecības un sarežģījumi, jo nesaskaņas ir bieži. Taču tās nav ilgstošas, partneri tiecas viens pēc otra. Attiecības var kļūt mīļas, ja viņi veic kopēju darbu, bet nepārrunā sarežģījumus. Veiksmīgi pabeigts darbs iedvesmo, bet uzsākot jaunu darbu, viņi mēdz saskarties ar iepriekšējiem sarežģījumiem un grūtībām.

Partnera domas, ieceres un intereses tiek uztvertas neskaidri. Partneris no otra gaida citu risinājumu, tādēļ darījumos cenšas viens otru atvēsināt. Kopējās pārrunās katrs uzsver savas intereses. Reizēm šādas attiecības citiem var izskatīties smieklīgas. Ja partneriem ir vienādi uzskati, viņi atbalsta viens otra darbīgumu, un iestājas savdabīgs atslābums. Iespējams, ka aizskarot otra vājās funkcijas, viņi nespēj vienoties. Abi partneri ir sašutuši, bet risinājuma nav. Attiecībās parādās trauksmainas izjūtas. Partneri spēj risināt attiecību sarežģījumus. Abi vienmēr spēj atrast kopīgu valodu. Jo tālāk un vairāk attīstās attiecības, jo vieglāk pārvarēt partnera bērnišķīgās kaprīzes. Kad attiecības ir līdzsvarā, tās mēdz būt jaukas un mīļas. Mirāžas attiecības partneru 1.kanālā esošā funkcija ar pretēju vertumu ir tā, kura dragā attiecības (abiem intuitīvā, sensorā, loģiskā vai ētiskā funkcijas, bet pretējā krāsā). Šajās attiecībās mainīgs ir partneru psiholoģiskais stāvoklis – no saskaņas līdz niknumam. Kaut arī nostiprinās savstarpējā uzticēšanās, uzmācas skumjas, ka laimes mirkļi ir tik īsi.

Šajās attiecībās jāpārvar vēlēšanās partneri pāraudzināt. Partneri ir no dažādām kvadrām, tādēļ jācenšas izjust otra atšķirīgās vajadzības un aizraušanās. Nav vēlams plānot kopēju ikdienas dzīves ritmu, jo katrs darbojas un atpūšas savādāk. Var rasties neizpratne par to, kas svarīgs partnerim – tas var šķist nenopietni un nesaprotami. Partneri reizēm nesaņem to, ko gaida viens no otra, tad kopīgie mērķi var kļūt nesasniedzami. Viņi reizēm nespēj koncentrēties un strādāt ar pilnu jaudu. Viņiem var nepietikt vietas vienā telpā.

Vienādo attiecības

Vienādo attiecībās abi partneri ir viena sociotipa pārstāvji. Tas nenozīmē, ka viņu raksturs un uzvedība būs identiski. Viņiem būs vienādas, sociotipam atbilstošas rakstura iezīmes. Vienādajiem atšķirīgs var būt viņu personības attīstības līmenis, ko ietekmē audzināšana, izglītība un vide. Šajās attiecībās iepazīšanās sākumā rodas nepareizs priekšstats par partneri. Abi jūtas kā tuvi cilvēki, kuri brīnišķīgi izprot viens otra vajadzības, intereses un darbību.

Viena partnera funkcijas otru nepapildina. Šīs attiecības var salīdzināt ar vilciena sliedēm, kas visu laiku iet blakus, bet nekad nekrustojas. Divi loģiskie sociotipi veiksmīgi kārtos darījumus, taču drīz viņiem izbeigsies sarunu tēmas. Turpretī diviem ētiskiem sociotipiem, vienmēr būs par ko parunāt, tomēr ar laiku šīs sarunas kļūs apnicīgas un pārvērtīsies strīdos, arī kopdarbības apjoms samazināsies. Vienādie nesaņem atbalstu jautājumos, ar ko paši nevar tikt galā, līdz ar to, nav viens otram nepieciešami. Vienādajiem ir vienādi dzīves uzskati, humora izjūta, vērtības, līdzīgas aizraušanās, viņi viens otram šķiet pazīstami un zināmi. Bieži sarunā izmanto vienādas frāzes. Diemžēl vienādos apgrūtina vienādi sarežģījumi. Attiecību sākumposmā viņiem šķiet, ka abi daudz gūst viens no otra (ētiskajiem sociotipiem tā tiešām var būt). Partnera līdzība piesaista, aizrauj, bet interese zūd tik pat strauji. Tas notiek drīz pēc kopdzīves uzsākšanas (ētiskajiem ātrāk, loģiskajiem lēnāk).  Vienādo attiecībās, partneri diezgan ātri un viegli viens no otra mācās, ko paši neapzinās. Informāciju uztver ātri, jo viņam to ir vieglāk saprotami izskaidrot, bet nepietiek īstas ieinteresētības. Vienādo ieceres un mērķi ir izcili un daudzsološi, bet tos nav iespējams īstenot. Sarunas ar laiku kļūst neinteresantas – ko domā viens, pasaka otrs, kas saprotams vienam – ir skaidrs otram, ko nesaprot viens – to arī otrs neizprot. Ilgāku laiku dzīvojot noslēgti no sabiedrības abi pārstāj sarunāties. Vienādie partneri sabiedrībā mēdz uzlikt masku. Viņi ir vienīgie, kas domā, ka neviens to neredz. Nepatīkami jūtas divi introvertie sociotipi, kurus moka iekšējas pretrunas, bet viņi nav pieraduši tās atklāt. Vienādo attiecības nopietni sarežģījas, kad partneri ir konkurenti, tad viņu ķildas kļūst acīmredzamas katram. Vienādo draudzība ir nenoturīga, izņemot gadījumus, kad ir kopējas intereses un vaļasprieki. Veiksmīga saskarsme ir iespējama ar nosacījumu, ka partneriem ir atšķirīgas zināšanas un pieredze. Šajos gadījumos, iespējamas interesantas sarunas, bet, līdzko zināšanu līmenis izlīdzinās, viņi kļūst viens otram neinteresanti, jo nespēj pārraidīt jaunu informāciju. Savstarpējais informācijas bads viņus atsvešina, viņi kļūst vienaldzīgi viens otram. Viens partneris vienādo attiecības vienmēr mākslīgi mēģina padarīt interesantākas, tādēļ mēdz rīkoties neatbilstoši sava sociotipa raksturam. Otrs neizprot šādu nepierastu uzvedību un viņa atbildes reakcija var būt neparedzama. Viņi pēkšņi nepazīst viens otru un rodas spriedze, bet garlaicība netiek kliedēta. Attiecības saasinās.

Bērns īpaši labi jūtas, ja viens no vecākiem ir vienādais, bet otrs duālais. Šajās attiecībās bērna vispusīga attīstība notiek ātrāk, nekā vienaudžiem. Šādā ģimenē sadarbība starp diviem vienādajiem ir veiksmīga, jo ir vienots un kopīgs mērķis. Šis modelis labi darbojas arī attiecībās: skolotājs – skolēns. Bērns ātri uztver informāciju, jo otrs labi izjūt viņa vajadzības. Šīm attiecībām ir audzinošs raksturs, tās ļauj pavērot sevi (cita izpildījumā), novērtēt savas labās un ne tik labās īpašības, mainīt uzvedību. Vērot sevi ne vienmēr ir patīkami, jo reizēm ieraugām sevi nepievilcīgāku, kā esam iedomājušies. Otra norādījumi var izklausīties aizvainojoši un nevietā, jo tie rada ietekmi uz vājajām funkcijām. Vienādo attiecības ir veiksmīgas starp paziņām. Vienādajiem nav ieteicams slēgt laulību. Izņēmuma gadījumi ir, kad partneri nolemj savu dzīvi veltīt kopējai idejai un tās īstenošanai. Iepazīšanās sākumā vienādajiem mēdz būt saskanīgas intīmās attiecības, kas rada maldinošu priekšstatu par garīgo saskaņu. Laika gaitā tās atdzesē domu un uzskatu vienveidība. Kad vienādo attiecībās laulātajiem vairs nav par ko runāt, tad arī intīmās attiecības beidzas. Abiem ir garlaicīgi, viņi vēlas jaunus pārdzīvojumus un intīmās attiecības pārtrauc. Abi meklē vai vismaz domā par citu partneri. Parasti šie pāri šķiras bez īpašiem pārdzīvojumiem, jo nespēj izturēt ieilgušo klusēšanu un vienveidīgo dzīves ritmu. Labas darba attiecības humanitārajā jomā.

Spoguļa attiecības

Partneri ir līdzīgi. Pirmo reizi tiekoties viņi ātri atrod kopēju valodu un abiem šķiet, ka ir sen pazīstami. Abiem stiprās un vājās funkcijas ir vienādas, tikai izkārtotas apgrieztā veidā – cilvēks redz partneri, kā savu spoguļattēlu. Tas ir greizais spogulis, jo partneri nepārtraukti norāda uz otra kļūdām, viens otru pamāca un cenšas mainīt. Tas notiek, pamatojoties uz savām uzvedības normām. Ilglaicīga saskarsme un pastāvīga pamācīšana nogurdina, turklāt pāraudzināšanas mēģinājumi parasti ir bez panākumiem. Viņiem ir ko mācīties vienam no otra, taču reizēm tieši tas kārdina pārveidot draugu. Kā vienam, tā otram ir grūti izteikt savu viedokli atklāti un rūpēties par partneri, tas ir viens no strīdu iemesliem.

Tā ir viena kvadra, tādēļ starp abiem notiek, aktīva un interesanta informācijas apmaiņa. Viņiem vienmēr ir kopīgi sarunu temati un šīs sarunas ir nozīmīgas un saturīgas. Notiek problēmas izvērtēšana, atšķirīgie viedokļi ļauj uztvert būtību. Partneri tiecas visu izvērtēt, tādēļ tās ir mērķtiecīgas, lietišķas, salīdzinošas un vērtējošas attiecības. Katrs cenšas ievērot, ko partneris nav pamanījis un mēģina pilnveidot otra uzskatus. Katrs uzsver savu viedokli, bet ievēro arī partnera iebildumus. Viena izteiktus spriedumus, neapzināti īsteno otrs. Lielākā grupā abi vēlas būt līderi un starp partneriem reizēm veidojas nevajadzīga sacensība. Šī iemesla dēļ viens no viņiem attālinās. Tomēr interese par otra viedokli saglabājas un abi tiecas atkal apvienoties.

Reizēm spoguļattiecībās nepieciešama noslēgšanās un pārdomas. Attiecības ir bezkaislīgas, partneriem piemīt tieksme dzīvot pēc noteiktiem likumiem, kas pakāpeniski tiek ieviesti un nostiprināti arvien vairāk. Abus nelabvēlīgi ietekmē strauja notikumu maiņa, kas izmaina ierasto dzīves ritmu. Partneriem ir vēlēšanās otram palīdzēt, bet to ir sarežģīti izdarīt. Palīdz nevis ar darbiem vai padomu – ko darīt. Palīdzība tiek sniegta ieteikumu veidā – kā izmantot zināšanas un informāciju. Šīs attiecības vairāk noderīgas kopēju darba jautājumu risināšanai un lietišķai sadarbībai, bet tikai tad, ja partneri dara darbu, kas atbilst viņu iedzimtām spējām un rakstura iezīmēm.  Ja nepieciešams strādāt kopā, lai izvairītos no pamācīšanas, katram labāk nodarboties ar savām lietām un veikt savus pienākumus.

Spoguļa attiecības nav ieteicamas ģimenes dzīvei, jo kopēji ir tuvākie mērķi, bet tālejošie – katram savi. Tas nozīmē, ka attiecībām nav nākotnes. Partneriem ir grūti saprasties, bet viņi tiecas viens pēc otra, tādēļ aizvainojums ātri pāriet un viņi atkal ir spējīgi izrunāties un salabt. Tā tas var turpināties ilgu laiku, līdz strīdi lēni saēd ģimenes mieru un saticību. Kādu laiku ģimenes attiecības turpinās intīmās saderības dēļ, kas dažiem spoguļa attiecību pāriem raksturīgi. Ja ģimenē piedzimst abiem saderīgs bērniņš, tad attiecības uzlabojas. Šajā gadījumā tas varētu būt arī kāds no sievas vai vīra vecākiem. Spoguļattiecībās partneri ir teorētiķi vai praktiķi. Ja ir kopējas intereses un aizraušanās, tad spoguļattiecībās draudzība ir ilgstoša. Ieteicamas attiecībās skolēns – skolotājs.

Darba attiecības

Lietišķas attiecības. Ja darba attiecībās veidojas draudzība, tā ir virspusēja. Šīs attiecības ir biedriskas, bet ne intīmas. Attiecībās nav jūtu un nav intīmas aizraušanās. Partneri viegli un labprāt veido saskarsmi, labi saprot viens otru, bet reizēm neprot sniegt psiholoģisku atbalstu un neprot palīdzēt ar padomu. Partneri viens otram droši var teikt visu, kas ienāk prātā. Katram piemīt kaut kas tāds, kas nepiemīt otram, tādēļ vienam vienmēr ir pārsvars pār otru. Iespējama sadarbība darījumu kārtošanā. Ja abiem ir viena profesija, tad, jo augstāks ir viņu personības attīstītas līmenis, jo patīkamākas, interesantākas un noderīgākas ir šīs attiecības. Abiem ir līdzīgi pasaules uzskati, un, viņi ātri atrod samierināšanos vai piekāpjas, ja vēlas sadarboties. Tādā savienībā notiek izaugsme, attiecības ir patīkamas. Nelielas nesaskaņas šajās attiecībās kavē partnerus kļūt tuvākiem. Viņi ietur zināmu distanci un cenšas palīdzēt viens otram. Lūgums palīdzēt tiek uztverts pareizi, kaut arī palīdzība nav tik noderīga kā gribētos. Darbā šis partneris ir neaizstājams, bet ģimenes dzīvē tādas attiecības nebūs noturīgas, bezdarbība tās ietekmē graujoši, jo ir dažādas intereses. Arī relaksācijas veids ir atšķirīgs. Reizēm partneri kļūst sāncenši, otra uzvedība kaitina un rodas vēlēšanās viņu iespaidot. Krājas viegli aizvainojumi par sīkumiem, viņi ilgi atceras pāri nodarījumus, viņus neapmierina otra nodomi un mērķi, arī to sasniegšanas veids. Viens saprātīgs plāns tiek nomainīts ar citu pirms vēl uzsākta izpilde. Katrs aizstāv savu risinājumu, jo uzskata, ka otrs visu dara nepareizi. Viņi mēdz ietekmēt viens otru, cenšoties pārveidot dažas rakstura iezīmes. Sākotnēji pret to neiebilst, bet ilgstoši to nespēj paciest. Reizēm katrs uzskata, ka partneris strīdas un nemeklē risinājumu, ka nenovērtē viņu. Abu pretestība ir vienāda – pierāda pretējo, pazemo partneri, norāda viņa vietu. Šādi strīdi ir negaidīti. Taču, ja uzrodas kopēji pretinieki vai grūtības, partneri spēj ātri apvienoties. Savstarpējās sadursmes viņus atsvešina, bet pārdomājot savu izturēšanos, atkal spēj kļūt draugi. Kad ir sastrādājušies, pazūd vēlme ietekmēt un pārveidot partneri.

Aprēķina laulības bieži tiek noslēgtas darba attiecībās. Tajās nemēdz būt jūtas, kaislība un greizsirdība. Abi dzīvo kā svešinieki un katrs vēlas sev papildinošo dzīvesbiedru, lai ģimenes dzīve kļūtu aizraujošāka. Darba attiecībās tuvība izzūd, to nav iespējams atjaunot (ja tāda vispār bijusi). Jebkuras sarunas kļūst lietišķas. Ja viens vēlas saņemt psiholoģisku atbalstu, otrs tūlīt izsaka tiešus padomus. Nav ne vēlēšanās, ne spēka garlaicību padarīt interesantāku. Pēc ilgstošas saskarsmes partneri var kļūt nežēlīgi. Šī ģimene nevēlas radīt pēcnācējus. Partneri nogaida, līdz otrs neiztur un šķiras.

Ja kopēja darbošanās ģimenē tiek uzskatīta par svarīgāko, tad attiecības mēdz būt noturīgas. Pārsvarā tā notiek ar diviem loģiskajiem. Viņi uzskata, ka jūtas un mīlestība nav galvenais, jo tās nespēj saturēt ģimeni. Darba attiecībās ģimenes vērtības ir kopīgie mērķi – pienākums radīt un audzināt bērnus. Darba attiecības attīsta prātu un domāšanu, jo partneri visu apsver un izvērtē pēc izdevīguma. Jūtas tiek pakļautas prātam. Šīs attiecības pastiprina partneru gribasspēku, padara tos sacensties spējīgus, māca patiesi izvērtēt spēku izvietojumu. Šīs attiecības attīsta individualitāti. Socionikas eksperti iesaka šīs attiecības kopējam darbam, dažādu plānu īstenošanai, izvirzīto mērķu sasniegšanai, bet ne laulībām. Šajās attiecībās, partneriem nav ieteicams uzsākt ilgtermiņa uzdevumu veikšanu, tās domātas tuvu mērķu sasniegšanai. Kopējā lietā partneri spēj aizrautīgi darboties.

Šķietami vienādo attiecības

Šķietami vienādo attiecībās jābūt piesardzīgam pret partneri, tās nav īpaši labvēlīgas.

Šķietami vienādais šķiet līdzīgs pašam, taču tas patiešām ir šķietami, tādēļ arī atbilstošs attiecību nosaukums. Šajā pārī viens ir racionāls, otrs iracionāls – tas nozīmē, ka partneriem atšķiras dzīves organizēšanas veids. Attiecību sākumā spriedze nav jūtama, jo dzīves uzskati un intereses ir līdzīgi. Ir cerība, ka partneris sapratīs, pieņems jūsu viedokli un atbalstīs. Diemžēl, tā nenotiek. Viņiem grūti vienam otru saprast, rodas iespaids, ka otrs neiedziļinās teiktajā. Šķietami vienādie nespēj ieinteresēt partneri, jo viņa teiktais bieži nav tas, ko būtu gribējies dzirdēt vai uzzināt. Nākas piemēroties sarunu biedra stilam un izlikties par domubiedru, lai saglabātos saskaņa un jēga. Bieži izceļas nevajadzīgi strīdi, kuros nav uzvarētāja, jo viens otram nespēj neko pierādīt – katrs paliek pie saviem uzskatiem. Tie atņem daudz spēka un enerģijas. Par vienu tēmu katram ir savs spriedums. Abi var atrast kopīgus sarunu tematus, var būt sašutuši par vienu, taču katrs redz savādāku atrisinājumu. Sarežģījumus rada partnera domu izpratne. Sarunas ar šķietami vienādo partneri nedod gandarījumu. Šķiet, ka otrs tīšuprāt visu jauc, sarežģī vai vienkāršo. Partneri viens otru nespēj patiesi novērtēt. Jo ilgāk abi nodarbojas ar vienu problēmu, jo vairāk attālinās. Rodas sajūta, ka laiks tiek tērēts veltīgi.

Ētisko sociotipu dzīve ir vētraina, emocionāla un kaislību pilna. Loģisko dzīve ir mierīgāka, bet spriedzes pilna, par maz sirsnīgas, atvērtības un atklātības. Attīstās partneru darījumu loģika.

Sabiedriskām diskusijām šīs attiecības ir labas – domubiedri viens otru atbalstīs un turpinās partnera domu. Kopīgs darbs var būt veiksmīgs, ja pareizi tiek sadalītas darbības jomas. Attiecības ir noturīgas, ja saskaņo savu nostāju pirms uzsākt kaut ko nopietnu. Tikai iepriekš sagatavojoties kopīgai rīcībai, partneriem būs vērtīgs guvums. Plāni mainās, dzimst idejas darījumu kārtošanai, rodas tālejoši projekti. Attiecības attīsta humora izjūtu, kas veicina ne vienmēr pamatotu dzīvesprieku. Attiecības mudina partnerus riskēt, kļūt uzņēmīgiem. Viņi droši ievieš idejas praksē – neapsverot, nepārbaudot un neatmetot nepareizo un nevajadzīgo. Viņiem izdodas ieviest pagātnē izstrādātus un uz laiku atliktus projektus. Attiecības attīstās strauji, tās ir izaicinošas un pretstatu pilnas. Partneriem nav laika apstāties, lai atvilktu elpu un pārdomātu.

Saskaņa nav ilgstoša, jo partneri dzīvo blakus, bet katrs atsevišķi. Nepatīkamākais šajās attiecībās ir tas, ka partneri nespēj saprast otru līdz galam. Ilgāk dzīvojot kopā, abiem rodas uzskats, ka otrs ir mazāk spējīgs. Kaut gan reizēm tieši otrs sasniedz daudz vairāk. Rodas pārestības un netaisnības izjūta, kā rezultātā veidojas skaudība un nenovīdība. Cieš abu patmīlība. Ja darbības jomas nesaskaras, tad saglabājas mierīga līdzāspastāvēšana. Ģimenes dzīvē šīs attiecības nav labākās, bet nav arī sliktākās. Statistika liecina, ka, šķietami vienādie, pēc ilgas draudzības attiecības noformē likumīgi, tomēr tās ātri izjūk. Uz attiecību likumīgu reģistrēšanu pamudina ļoti laba seksuālā saderība, tas vieš cerības, ka varētu veidoties saskanīga kopdzīve. Tomēr nekas īpašs šķietami vienādos partnerus nesaista, arī intīmās attiecības kļūst garlaicīgas, viss interesantais beidzas, iestājas garlaicība. Ja ģimenē ir bērni, tad partneri atturas no šķiršanās.  Attiecību saraušana notiek diezgan viegli, kaut gan laulātie parasti šķiras ar aizvainojumu, tomēr abi jūtas atviegloti.

Radniecīgo attiecības

Radniecīgajās  attiecībās ir viegli uztvert vienam otru, rast kopējas intereses un saprasties. Ieceru īstenošana ir atšķirīga, bieži pilnīgi pretēja. Ja cilvēkam, kuram loģika ir vājā funkcija, nepārtraukti par to atgādina un to apspriež, rodas aizvainojums, kā rezultātā attiecības saasinās.

Šīs attiecības var salīdzināt ar attālu radinieku attiecībām. Vispatīkamākie ir tieši pirmie sastapšanās mirkļi – kā radiem, kad viņi satiekas, sarokojas, uzsmaida viens otram un pievēršas lietišķām sarunām. Viņi runā tikai par nepieciešamajām lietām, ievērojot pieklājību un viesmīlību, viens otra sadzīvē nevēlas iedziļināties. Radniecīgo attiecību partneri iespējams ievērot lielā attālumā, tas piesaista un aizrauj. Abiem ir līdzīgs pasaules skatījums, taču atšķirīga uztvere. Viņi labi saprotas saskarsmē, jo abiem ir kopējas intereses un sarunu temati. Jo augstāks partneru personības attīstītas līmenis un spējām atbilstošāka nodarbošanās, jo interesantākas, patīkamākas un noderīgākas ir šīs attiecības. Pretējā gadījumā partneri aizvaino viens otru sāpīgajās (vājajās) vietās. Dažādos pāros sadarbības spējas radniecīgajās attiecībās ir dažādas – vieniem vieglāk, citiem sarežģītāk. Abiem ir līdzīgs skatījums, tāpēc viņi ātri vienojas, izskaidrošanās palīdz novērst briestošo sadursmi. Šīs attiecības ir vienkāršas.

Partneri jūt simpātijas viens pret otru un zina, ka ir viens otram noderīgi, tomēr saglabā zināmu distanci. Šajās attiecībās nenotiek otra pārveidošana, jo partneri to nepieļauj, nemēdz arī piekāpties. Nelielas, bet biežas nesaskaņas partneriem neļauj satuvināties, tas ir nepatīkami un kaitinoši.

Šīs ir veiksmīgas darījumu attiecības, jo abiem ir vienādas intereses. Partneri cenšas pārspēt viens otru, mācās viens no otra un pilnveidojas. Viņi izvirza līdzīgus mērķus, bet sasniedz tos atšķirīgā veidā. Kad abi uzsāk kopīgo ieceru īstenošanu, ir nepatīkami pārsteigti, ka partneris darbojas pretēji gaidītajam un turpmāk viņam neuzticas.

Pakāpeniski sarunas apnīk, temati apsīkst, rodas iespaids, ka partneris nevēlas ievērot otra viedokli. Neapzināti rīkojas pretēji partnera vēlmēm, bet savādāk rīkoties nespēj un neprot. Radniecīgo attiecībās nejauši viens otru aizvaino, aizvainojumu atceras ilgi, jo iebildumi aizskar vājās funkcijas.

Reizēm aizrādījums, kas vienam pilnīgi neko nenozīmē, sāpīgi aizskar otru. Tā pakāpeniski zūd cieņa vienam pret otru. Neraugoties uz interesi par otra darbību, katrs cenšas uzspiest savu viedokli. Kad jāpieņem kopēji lēmumi, rodas spriedze. Radniecīgie sociotipi attālinās viens no otra, ja viņiem nav kopīgu mērķu. Taču spēj attiecības atjaunot, aizmirstot aizvainojumu un iepriekšējās nesaskaņas. Un sākas viss no gala! Radniecīgās attiecībās partneri jūtas neomulīgi, ja nepietiek jaunas informācijas un, ja ir norobežoti no apkārtējās pasaules. Tas tādēļ, ka viņiem ir vienāds temperaments. Iespēja iegūt informāciju no plašās pasaules viņiem dod dzīvesprieku un enerģiju. Partnera stāsti otram šķiet garlaicīgi. Jo daudzveidīgāka un aizraujošāka ir apkārtējā vide, jo labāk saprotas radniecīgie partneri. Viņiem patīk apspriest aizraujošus jaunumus, īpašus sabiedriskos notikumus, nevis paziņu sadzīvi. Viņu attiecības uzlabojas lielākā cilvēku grupā, jo radniecīgā partnera uzvedība saskarsmē ar apkārtējiem ir patīkama.

Viņiem jāatceras, ka nedrīkst jaukt lietišķās attiecības ar intīmajām. Tas var atgadīties, jo starp viņiem veidojas vienas no saderīgākajām intīmajām attiecībām, tādēļ rodas maldīgs priekšstats par saderību vispār. Līdzīgo uzskatu dēļ radniecīgie partneri bieži kļūst labi draugi. Viņi spēj cienīt viens otru un reizēm labi saprotas, taču bieži viens otru aizkaitina. Viņi nedrīkst viens otram uzspiest lēmumus un piespiest rīkoties pēc sava prāta. Ja partneriem ir augsts personības attīstības līmenis vai arī viņi konsultējas pie socionikas speciālista, attiecības var kļūt mierīgas un līdzsvarotas. Reizēm satuvināšanos ar partneri atgūst, kad bērni izauguši un uzsākuši patstāvīgas dzīves gaitas. Tad tuvāki kļūst visi ģimenes locekļi. Pēc šķiršanās parasti saglabā brāļa un māsas attiecības – kopā bija labi, bet atsevišķi vēl labāk.

Pilnīga pretstata attiecības

Pilnīga pretstata attiecībās introvertais (piemēram, Robespjērs) partneris atvēsina ekstravertā (piemēram, Džeka) aktivitāti. Tas izskaidro, kādēļ vienas problēmas izvērtēšanā partneriem ir pretēji viedokļi.  Tomēr konflikti šajās attiecībās nerodas.

Viņus sajūsmina otra izturēšanās sabiedrībā. Abu intereses ir līdzīgas, tas veicina satuvināšanos. Partneri spēj ilgi un aizrautīgi sarunāties, apbrīno otra savdabīgo pieeju. Uzņēmīgākais izsaka spriedumus, mierīgākais tos palabo un papildina.

Šajās attiecībās nav ieteicama trešās personas iejaukšanās. Tādos gadījumos starp partneriem rodas sāncensības gars un vēlēšanās gūt pārsvaru sarunā, kā arī piesaistīt pienācēja uzmanību. Iepriekš saskanīgā saruna pārvēršas nepamatotā partnera viedokļa apstrīdēšanā, kas ir atšķirīgs. Līdz ar to, pazūd līdzsvars attiecībās. Pilnīgi pretējo attiecības mēdz saukt arī par neitralizācijas attiecībām. Abi partneri ir līdzīgi – tikai viens ekstraverts, otrs introverts. Kad attiecības kļūst tuvākas, introvertais pamazām atsvešinās, zūd sākotnējais draudzīgums, rodas spriedze. Introvertais cenšas apslāpēt ekstravertā partnera uzņēmību un darbīgumu, aizrāda un aizvaino ekstraverto partneri.

Attiecībām attīstoties, rodas sajūta, ka partneris kavē viņa ieceru īstenošanu, ka viņa attieksme ir noliedzoša, un tas veicina savstarpēju neuzticēšanos. Introvertais pilnīgi pretējo attiecībās ir vājāks un aizvainojamāks. Partnera attieksmi viņš uztvert ar aizdomām. Izvairās rīkoties, jo baidās no aizrādījumiem. Ekstravertais vaino partneri attiecību atsaldēšanā un nespēj viņu pareizi novērtēt. Nožēlo, ka mēģinājis veidot tuvākas attiecības un attālinās no viņa. Ja partneru personības attīstības līmenis ir augsts, tad ir iespējams izvairīties no savstarpējiem apvainojumiem. Pilnīgi pretējo attiecībās pastāvīgi notiek strīdi, vainīgo meklēšana un izskaidrošanās. Aizvainojumi ilgi paliek atmiņā un ir neiespējami tos aizmirst. Abpusēja saskaņa iespējama reti. Ko saderīgās attiecībās partneri uztver kā rūpes, to pretstata attiecībās pieņem kā partnera nekaunīgu vēlēšanos izmantot otru savtīgos nolūkos. Ja neizdodas saskaņot savu rīcību, tad ir neiespējami kopā darboties. Strīdi reizēm veicina attīstību un profesionālo izaugsmi, tā tas ir arī šajās attiecībās. Pilnīgi pretējo attiecībās aizraujoša šķiet partnera attieksme, darba paņēmieni, bet ne viņa sasniegumi – tas mudina sadarboties. Partneri prot paredzēt otra uzvedību, panākumus vai zaudējumus. Ja attiecības veidojas starp viena aroda pārstāvjiem, tās var pāriet noturīgā draudzībā. Laulībā tās ir vienas no sarežģītākajām. Tas jūtams jau kopdzīves sākumā. Pielāgošanās ir lēna un ilgstoša, to vēl vairāk sarežģī atšķirīgā intīmā uzvedība. Spēja paredzēt partnera vienveidīgo uzvedību neizlīdzina aizvainojumu arī intīmos brīžos, jo katrs vēlas kaut ko neparastu.

Abus nomoka viena doma – kāpēc es saistīju dzīvi ar šo garlaicīgo radījumu? Attiecības ir saspringtas, un partneri dzīvo uz šķiršanās robežas, ar ko parasti šīs attiecības beidzas. Ja tomēr izdodas kļūt iecietīgiem vienam pret otru, veidojas pieradums. Tas neatbilst tam, ko partneri gaidīja attiecību sākumā. Parasti aiziet uzņēmīgākais, jo redzama iemesla laulības šķiršanai nav. Pilnīgi pretējo attiecībās jācenšas neaizkaitināt partneri un neizvest viņu no pacietības, jo aizkaitinātājs cieš ne mazāk kā aizkaitinātais. Norādot uz partnera kļūdām, jāatceras par savējām.

Super ego attiecības

Superego attiecībās neveidojas interese par partnera dzīvībai svarīgām norisēm. Piemēram, ja Balzaks uzdod Dimā veikt kādu uzdevumu un nedod tiešus norādījumus, kā to izdarīt – viņu pārsteidz un pat sanikno Dimā neizdarība. Tādās reizēs Balzaks var kļūt ass un bez kautrēšanās izteikt spriedumus par Dimā loģiku. Balzaks arī necenšas izskaidrot, bet pats visu izdara, uzsverot savu pārākumu. Balzaks, loģiski pamatojot, spējīgs sāpīgi aizskart Dimā, bet pats nokļūt neveiklā situācijā Dimā spēcīgās sensorās funkcijas dēļ. Balzaks ir spējīgs izvest no pacietības mierīgo Dimā. Līdzīgi notiek arī citos superego attiecību pāros.

Šajās attiecībās notiek nepārtraukta izskaidrošanās. Attiecību sākumposmā saskarsme ir interesanta, jo partneris pievelk ar savdabīgu, atšķirīgu dzīves uzskatu un uzvedības veidu. Partneris tiek uztverts kā tāls un nesasniedzams, viņam tiek piedēvētas neesošas īpašības. Otrā katrs saskata tās rakstura iezīmes, kas pašam nepiemīt. Tiek apbrīnotas partnera iemaņas, prasme un izpratne lietās, kas pašam rada šaubas vai izraisa sirdsapziņas pārmetumus. Partneris šķiet valdzinošs un biedējošs vienlaicīgi, tas neatstāj vienaldzīgu. Šīs attiecības veidojas atturīgi, partneri pamazām iepatīkas viens otram. Šajās attiecībās jāievēro psiholoģiska distance, jo pārāk satuvinoties viens otru noved stresā. Ar laiku sadusmo arī superego partnera runa, viņu kļūst nepatīkami klausīties. Partneri attālinās viens no otra, ja nav kopīga sarunas temata vai kopīga mērķa. Ja mērķi saskata, tad tā īstenošana ir katram atšķirīga, kas rada emocionālo spriedzi.

Superego bieži ir aprēķina attiecības, kas veidotas materiālo apsvērumu dēļ. Otra spēcīgās iezīmes reizēm šķiet izdevīgas, tādēļ iespējama veiksmīga sadarbība un atbalsts.

Pāris vēro viens otra darbošanos un apvainojas, ja partnerim ir lielāki panākumi. Attiecību sākumā viņi rūpējas viens par otru, jo uzskata, ka nepieciešama palīdzība, ja partneri zemāk vērtē. Ar laiku viņi saprot, ka nevar otram uzticēties un nespēj arī palīdzēt, jo intereses un mērķi ir dažādi. Neuzklausa otru un nebrīdina par saviem nodomiem, tādēļ bieži rīkojas pretēji iecerētajam. Arvien biežāk iedomājas, ka partneris vēlas viņam iespītēt. Sāk izvairīties no pienākumiem un atbildības, nepilda dotos solījumus. Attiecībās parādās vēlēšanās melot un palikt pie saviem uzskatiem. Attiecību turpinājumā abi jūtas ierobežoti, ilgojas pēc patstāvības un jauniem iespaidiem. Vienlaicīgi nepieciešami uzmanības apliecinājumi. Ja šīs prasības netiek apmierinātas, rodas pārmetumi un partneri otru sāk uzskatīt par egoistu (ko citu var gaidīt no attiecībām ar šādu nosaukumu). Katrs pretojas mēģinājumiem ierobežot viņa neatkarību. Notiek strīdi. Pāris nepārtraukti mēģina rast līdzsvaru. Ja abi ir ekstraverti, tad parasti ir neapmierināti, ka partneris neizrāda pietiekoši daudz uzmanības un aizņemts ar citām lietām. Introvertiem šķiet, ka otrs ir pārāk uzmācīgs. Superego attiecībās strīdi pastāvīgi mijas ar izlīgumiem. Sevišķi sarežģītas šīs attiecības ir ģimenē. Lai saglabātu mieru, nākas visu laiku pieskaņoties otram. Tas rada milzīgu nogurumu, liekas, ka ir atņemta enerģija. Ja iemācās cienīt viens otra intereses, tad attiecības kļūst līdzsvarotas – uz neilgu laiku izzūd pretrunas. Jāļauj partnerim brīvi mainīt nodarbes. Lai šīs attiecības saglabātos un spriedze kaut nedaudz mīkstinātos, nedrīkst uzstājīgi pāraudzināt otru vai izmantot viņu savtīgos nolūkos. Jo mierīgāk viens pret otru izturas, jo saskarsme ir patīkamāka. Šīs attiecības ir virspusējas, tomēr viens no otra var daudz mācīties, jo partneri pārraida otram nepieciešamo informāciju.

Parasti šīs attiecības beidzas ar tuvu pazīšanos. Labvēlīgas divām draudzenēm, kurām nav iespējas bieži tikties. Viņas tiecas tikties atkal.

Šajās attiecībās laulības tiek noslēgtas neapdomīgi, tuvāk neiepazīstot vienam otru. Diemžēl, kļūdīšanos apzinās, kad ģimenē ir piedzimuši bērni. Tiešas prognozes par noturīgu laulības dzīvi nevar dot. Ikdienā nepārtraukti jāpiemērojas, jo attiecību līdzsvars mainās. Arī intīmā saskarsme neuzlabo partneru attiecības, jo seksuālā programma ir atšķirīga. Visticamāk, ka psiholoģiska tuvība šajās attiecībās neveidosies. Taču, ja vēlaties asas izjūtas, varat mēģināt.

Sociālā pasūtījuma attiecības

Šīs ir asimetriskas, nevienlīdzīgas attiecības, jo viens ir informācijas pārraidītājs (P), otrs – tās uztvērējs (u). Ikviens sociotips vienlaicīgi ir gan informācijas saņēmējs no kāda sociotipa, gan pārraidītājs kādam citam sociotipam. Sabiedrības attīstībai nepieciešams, lai katra informācija tiktu uztverta, apstrādāta atbilstoši uztvērēja pieredzei, un pārraidīta citam. Tā ir sabiedrības attīstībai nepieciešamā informācija.

Sociālā pasūtījuma attiecību sākumposmā partneri ar cieņu izturas viens pret otru. Taču parasti pārraidītājs (P) informāciju pārāk aktīvi uzspiež uztvērējam (u), uztvērējs nogurst un attālinās.

Attiecībās „skolotājs – skolēns” veiksmīgi tiek pārraidīta informācija un skolēns ātri izprot un labi apgūst mācāmo. Arī sabiedrībā šis pāris veiksmīgi un radoši darbojas.

Laulībā šīs attiecības ir smagas. Partnerus šajās attiecībās var dēvēt par izmantotāju un izmantojamo, bet tas ir aizvainojoši, kaut gan savstarpējās sociālās lomas šajās attiecībās ir tieši tādas. Satuvināšanās notiek lēni, rodas sajūta, ka būs interesanti. Kāds nejauši raidīts skats var radīt vēlmi iepazīt partneri tuvāk, uzzināt ko jaunu. Atskārsme rodas pēc dažiem kopā nodzīvotiem gadiem, kad partneri saprot, ka liela daļa enerģijas un spēka izlietota izpatikšanai, izdabāšanai un rūpēm par uztvērēja labsajūtu. Bet uztvērējs neprasīja! Pasūtītājs pats uzņēmās ģimenes galvas pienākumus, jo uzskatīja, ka otrs nespēj uzņemties atbildību, neko neprot un bez viņa pazudīs! Sekas ir tādas, ka pasūtītājs ir izlolojis partneri par siltumnīcas stādiņu. Attiecību sākuma posmā raksturīga ieinteresētība un maigums. Ģimenes dzīvē abiem laulātajiem jāiztur spriedze, tās ir nomācošas attiecības. Viss, ko dara un runā uztvērējs, pasūtītājam šķiet nenozīmīgs. Uztvērējs pasūtītāju pieņem, kā nozīmīgu personu. Pasūtītājam nav vēlēšanās rēķināties ar pieņēmēju – uztvērēju, jo sajūt, ka partneris ir vājāks. Pasūtījums tiek izpildīts bez pretestības, tādēļ pasūtītājam rodas vēlēšanās vadīt un pamācīt pieņēmēju. Ja pirmā mīlestība ir sociālā pasūtījuma attiecības, pārraidītājam attiecību sākums šķiet romantisks, šo iespaidu rada kaislības un greizsirdība. Viss ātri beidzas, jo pēc laulību noslēgšanas arvien biežāka ir nesaprašanās. Ikdienā partnerus nomāc neapmierinātība, abi bieži strīdas par sīkumiem, tādēļ sākotnējā kaislība noplok un pārvēršas vienaldzībā. Parasti par ģimeni rūpējas viens laulātais. Ja viens partneris vai abi bieži uzturas ārpus ģimenes, kopdzīve ir iespējama (vīrs bieži uzturas garāžā, komandējumos, vai izdomā vaļaspriekus – makšķerēšana, sports u.c ). Uztvērēju reti interesē ģimenes dzīve, viņš var līdz spēku izsīkumam darboties profesionālajā jomā. Ja uztvērējam nav aizraušanās, mājās viņš pārgurst, attiecības parasti beidzas ar šķiršanos. Šīs attiecības šķiet romantiskas apkārtējiem un bieži tiek aprakstītas literatūrā.

Tie pāri, kas izšķiras un atkal saiet kopā, pārsvarā dzīvo sociālā pasūtījuma attiecībās. Pēc šķiršanās, uztvērējs spēj iet uz izlīgumu, īpaši, ja uzlabojies pārraidītāja materiālais stāvoklis. Uztvērējam šķiet, ka partneris kļuvis pievilcīgāks, viņš atrod iemeslus, lai attiecības atjaunotu. Ja abi ziedojas kopīgam mērķim, attiecības var veiksmīgi turpināties. Sociālā pasūtījuma attiecības ir veiksmīgākas darījumos. Partneris tiek uzskatīts par ieceru īstenotāju. Pārliecinājies, ka partneris pārraida vērtīgu informāciju, otrs to izmanto veiksmīgu un izdevīgu darījumu kārtošanai, kā arī savā labā. Šajās attiecībās nepieciešama abpusēja ieinteresētība.

Sociālā pasūtījuma attiecībās domāšana kļūst skaidrāka un tiešāka, parādās spēja novērtēt situāciju un dot norādījumus. Cilvēks kļūst rīcības spējīgāks, sajūt enerģijas pieplūdumu, līdz ar to var vadīt un organizēt. Šīs attiecības modina radošās spējas, bet novirza domas. Tas nogurdina. Uztvērējam nav vajadzīga papildus iedvesmošana, bet nedrīkst dot tukšus solījumus, izskaistināt nākotnes izredzes. Vadot pasūtītāju, labi jāpārzina attiecīgā brīža situācija un jāņem vērā līdzīgu uzdevumu risināšanas pieredze. Darba kolektīvā cilvēks jūtas pretrunīgi. Iespējama kļūdīšanās, jo nespēj objektīvi novērtēt savus sasniegumus.

Revīzijas attiecības

Visi 16 sociotipi savā starpā saistīti tā, ka katrs ir kādam revidents (R) un vienlaicīgi citam viņš ir revidējamais (r). Šo attiecību īpatnība ir tā, ka revidents, nejūtot pretestību, var bīstami pietuvoties revidējamajam. Revidents īsā laikā pārņem vadību, un revidējamais nespēj attapties, kad ir jau pakļauts. Rodas spriedze, kas neļauj atslābināties. Revidents kontrolē revidējamā domāšanu un nepārtraukti ietekmē vājo funkciju.

Cilvēki saiet kopā un apprecas dažādu iemeslu dēļ. Revīzijas attiecībās intīmā dzīve ir neiespējama, bet tas ir nekaitīgākais, kas šajās attiecībās var notikt. Mazāk cietīs revidējamā libido, vairāk cietīs psihe. Revidējamais tiek terorizēts nepārtraukti un par jebko. Lai kā cenšas revidējamais, revidents nekad nav apmierināts. Revidējamajam rodas vēlēšanās pretoties, bet nepietiek spēka (enerģijas). Šajās attiecībās revidents neapzināti darbojas kā enerģētiskais vampīrs. Tieši šajās attiecībās biežāk notiek fiziska izrēķināšanās starp partneriem. Sevišķi nesavaldīgi ir ekstraverti sensorie. Kautiņš iespējams jebkurās attiecībās, bet revīzijas attiecībās to var izraisīt visneiedomājamākās un nevainīgākās lietas. Ne visās revīzijas attiecībās notiek kautiņi, tas atkarīgs no partneru izglītības līmeņa un audzināšanas. Pārsvarā šīs attiecības tiek šķirtas. Ja laulātajiem ir augsts personības attīstības līmenis vai viņus saista kopējs uzņēmums, materiālās intereses vai dzīves mērķis, tad konflikti tiek mērķtiecīgi slēpti no sabiedrības.

Revīzijas attiecības, kas vērojamas starp skolotāju un skolēnu, sauc arī par pedagoģiskās kontroles attiecībām. Skolēni (revidējamie) ātri nogurst, nav psiholoģiskās saiknes ar skolotāju, slikti vai pilnīgi neizprot revidenta mācību priekšmetu. Skolēns tiek pazemots un pats nespēj izskaidrot notiekošo. Zaudē pašnovērtējumu, jo viņam tiek iestāstīts, ka ir neapdāvināts, nespējīgs un nevēlams skolai.

Ja partneri ietur psiholoģisko distanci, savstarpējās aizdomas un neuzticēšanās zūd. Kopdzīve iespējama, ja distance tiek ievērota ilgus gadus (piemēram, ja viens nepārtraukti dodas komandējumos, jūrnieku un tālbraucēju šoferu ģimenēs u.c.), tad kopdzīve kļūst līdzīga šķietami vienādo attiecībām. Tādos gadījumos attiecības kļūst aizraujošas, jo partneri atkal redzoties, viens otru spēj pārsteigt ar neparastu rīcību. Revīzijas attiecības līdzsvarojas, ja ģimenē parādās trešais, saderīgs vienam no laulātajiem – bērns vai kāds no vecākiem.

Ja revidējamajam izdodas veiksmīgi rīkoties ar ģimenes līdzekļiem un ģimenes sociālais stāvoklis nepasliktinās, tad dzīve kādu laiku šķiet sakārtota. Revidējamais jūtas vairāk vai mazāk apmierināts, bet parasti tas neturpinās ilgi. Revidējamais jau iepriekš zina, ka kaut kas notiks. Revidējamais vairākkārt mēģina partnerim izskaidrot, ka vēlas dzīvot saticīgi, bet partneris tam netic vai nevēlas ticēt. Revidējamajam šajās attiecībās nav iespējama attīstība, tādēļ tās turpināt ir bezjēdzīgi. Pārsvarā attiecības pārtrauc revidējamais, bet revidents retāk, jo jūtas pārāks. Dzīvošanai šādās attiecībās ir tikai viens attaisnojums – veikt pētījumus un gūt pieredzi, lai palīdzētu citiem. Nav iespējams mainīt partnera raksturu, vienkāršāk ir mainīt partneri. Labi, ja ģimenē nav bērnu, tad šķiršanās ir vieglāka. Reizēm šīs attiecības beidzas vēl īsti nesākušās.

Šajās attiecībās bieži vērojama viena laulātā smaga saslimšana – tādā veidā organisms informē, ka kaut kas nav kārtībā. Šāds brīdinājums jāuzņem nopietni. Slimības laikā revidentss neaiztiek revidējamo un cilvēks atpūšas. Kopdzīve iznīcinoši iedarbojas uz cilvēku. Pēc tam iestājas atslābums un nespēks, jo zudis enerģētiskais piesātinājums, beigusies audzinošā iedarbība, attiecības iegājušas noslēguma posmā. Šajās attiecībās iespējams interesants kopējais darbs. Trešā persona (viena vai otra partnera duālais) atvieglo sadarbību un saskarsmi starp abiem. Tas mazina spriedzi starp partneriem. Diemžēl savstarpēja revīzija ir nepatīkama arī apkārtējiem cilvēkiem. Veselīgas sabiedrības veidošanai un attīstībai ir nepieciešams politiskais revidents (un revidējamais). Viņi uztur spriedzi, neļauj sabiedrībai palikt vienaldzīgai pret dažādām dzīves negācijām. Šīs attiecības ir neērtas visiem pāriem, tomēr loģiskajiem sociotipiem tās ir nedaudz vieglākas.

Konflikta attiecības

Konflikta attiecībās iespējama sadarbība, ievērojot distanci. Ja partneriem ir atšķirīgi personības attīstības līmeņi, tad konflikta situācijā šīs attiecības saasinās.  Partneri spēj pielāgoties viens otram uz neilgu laiku.

Šīs ir sarežģītas attiecības. Attiecību sākumposmā partneriem rodas interese par otru, jo pievelk viņa neizprotamā uzvedība un uzskati. Partnerim ir atšķirīga uzvedība un problēmu risināšanas paņēmieni. Tomēr satuvināšanās abiem šķiet iespējama. Svarīgāka ir intīmā tuvība. Interese par otru rodas pirms viens otru iepazinuši tuvāk. Attiecībām attīstoties, partnera uzvedība un dzīves uzskati šķiet dīvaini un atšķirīgi no iepriekš novērotajiem, tas rada apjukumu. Krājas dusmas, bet izskaidrošanās nepalīdz. Šajās attiecībās partneri psiholoģiski ietekmē otru, jo ilgu laiku neizrāda jūtas. Mēdz izrādīt nepatiku pret partneri. Viņi ierobežo viens otru un neļauj izpausties, nogurst, bet tuvību nezaudē. Ja vēlas saglabāt attiecības, cenšas apspiest nepatīkamās izjūtas un cer uz sapratni. Pamazām pastiprinās neizpratne par otru un tas pakāpeniski noved līdz konfliktam. Konfliktā negaidītas un apstākļiem neatbilstošas dusmas pazemo otra pašcieņu.

Konflikta cēlonis ir partneru atšķirīgās rakstura iezīmes. Katrs neapzināti aizskar otra vājās vietas, partnera runa šķiet aizvainojoša, jo nav izvēlēti pareizie vārdi. Arī otra rīcība šķiet aizvainojoša, rodas iespaids, ka partneris visu dara spītējot. Rodas vēlēšanās pierādīt savu taisnību. Partneri mēģina izrunāties, bet bez panākumiem, jo neizdodas rast sapratni. Šādos gadījumos partneri vaino otru. Nesaprašanās iemesls ir nenozīmīgs, bet strīdi rodas no sīkumiem. Parasti rodas iespaids, ka tūlīt viss nokārtosies un valdīs abpusēja sapratne. Mēģinājums līdzsvarot attiecības ir kā soļošana gar bezdibeņa malu – vienmēr draud iespēja iekrist aizā. Mēģinājumi ir neveiksmīgi. Jo vairāk cenšas, jo situācija pasliktinās. Konflikta attiecības ierobežo brīvību un nomāc apņēmību. Šajās attiecībās partneri kļūst aizspriedumaini pret otra sapņiem un iecerēm, kas šķiet neprātīgi, nepārdomāti. Partneri uzskata, ka otra ieceres nav vērts īstenot. Ja atsevišķus darbus partneri spēj veikt bez strīdiem, tad sadzīves sarežģījumus izdodas risināt veiksmīgāk. Konflikta attiecības vēl vairāk sarežģī pārsteigumi, neskaidrība, neziņa un netieši doti norādījumi. Attiecību līdzsvaru iespaido jebkuras apstākļu izmaiņas. No partneru attiecību sarežģījumiem cieš arī apkārtējie cilvēki. Konflikta attiecībās trešā persona situāciju pasliktina. Attiecības iespējams saglabāt, ja abi ievēro nemainīgu dzīves un darba ritmu. Attiecību uzsākšana ir pārsteidzīga izvēle. Pēc šķiršanās partneri sajūt atvieglojumu. Ja abi salabst un cenšas aizmirst nesaskaņas, satuvināšanās nav ilgstoša un beidzas kā iepriekš vai ar katru reizi smagāk.

Līdzīgi veidojas arī konflikta attiecības darba vietā – strādāt ir sarežģīti, jo darba ritms un paņēmieni ir atšķirīgi. Darba partneri nespēj otram palīdzēt, nespēj aizsargāt otru no citu ietekmes un aizrādījumiem. Konflikts saasinās, ja kolektīvā ir vēl kādas nesaderīgas attiecības.

Dzīvojot vai strādājot konflikta attiecībās, cilvēkam var rasties psihosomatiskas saslimšanas. Reizēm konflikta attiecībās iespējams sadzīvot, ievērojot otra atšķirīgos uzskatus, ieradumus, nodomus un darba paņēmienus. Vienam jāpiekāpjas, zaudējot kaut ko no savas personības. Ja partneri atrod veidu kā atbrīvoties no spriedzes, iespējams izvairīties no sarežģījumiem. Ievērojot saskarsmē tālu psiholoģisko distanci un pieklājības normas, iespējams uzturēt lietišķas attiecības. Nav jēgas sūdzēties vai lūgt palīdzību partnerim. Zinot socioniku, iespējams vienoties par darba sadali, nesteidzināt otru un neaizrādīt viņam. Konflikta attiecības nav ieteicamas pārī skolotājs – skolēns. Šajā gadījumā savstarpēja sapratne starp abiem neveidojas. Konfliktieris skolotājs traumē bērna psihi.